CD Ance Krauze. Raimonds Pauls Sasala jūrīna

Par dziesmām no suitu puses

Kurš gan nepazīst suitus – bezgala košās, sarkandzeltenā tērptās sievas un melnos, kā kraukļus vīrus. Un kurš gan nepazīst suiteņu dziedāšanu? Būtu pat jābrīnās, ka vēl neesi apdziedāts! Bet suitu pusē ir pierakstīts arī milzīgs daudzums garo, sižetisko dziesmu, kuras te sauc par ziņģēm – pretstatā teicamajām dziesmām, ko folkloras pētnieki sauc par burdona dziedājumu. Dziesmām nav robežu. Un to ir pierādījuši folkloras pētnieki, kartējot pierakstus. Bet robeža ir starp pagastiem, kuros dziedāja, dzied un vēl ilgi dziedās un tajos, kur dziesma jau apklususi. Protams, dziesma bez autora, bez teksta sacerētāja nevienam nepieder. Tāpēc jau to saucam par tautas dziesmu. Bet, ja kādu no tām dziedāja mana vecmamma, tavs vecvectēvs, tad sakām – mana, mans mantojums. Un ne jau tāpēc, ka man būtu kādas īpašuma tiesības uz to, bet tāpēc, ka dziesmu dziedot, es to “pielauzu”, “pielīdzināju” sev. Tā kļuva par MANU tieši tāda, kādu to dziedu ES. Kādreiz lielā dziesmu zinātāja no suitiem Veronika Porziņģe teica – “Mana dziesma! Kā gribu, tā dziedu!” Tautasdziesmas, ko šeit dziedu ar Raimonda Paula neatkārtojamo skatījumu, ir jauns ceļš savas tautas garamantu apzināšanai. Lai arī kurā novadā dzīvoja teicēja, lai arī kad un kurš dziesmas pierakstīja, tās ir mūsu kopējais mantojums. Veidojot šo mūzikas albumu, gribu pateikt lielu PALDIES savai bijušajai mūzikas skolas skolotājai Dacei Nastevičai – muzikoloģei, savas jomas profesionālei, no kuras savāktā, bagātīgā suitu dziesmu pūra tikai smelt un smelt. Pateicoties Dacei, jau no bērnības, dziedot suitu ziņģes, jūtos kā “zivs ūdenī”.

Es jūtos lepna un pagodināta, ka tieši mana dzimtā novada tautasdziesmas savām apdarēm izvēlējās Maestro Raimonds Pauls.

Lai Jums lāb’ patīk mūs’ a’ Maestro māksl’, noklausās pār’ reiz’ un droš’ ziņģā līdz’.
Ance Krauze