Rīgas tirgi pirms 100 gadiem

Arheologs un viduslaiku vēsturnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Dr. habil. hist., prof. Andris Caune savu arheologa un vēsturnieka darba mūžu ir veltījis Rīgas pētniecībai - laikā no 1970. līdz 1994. gadam viņš vadīja Rīgas arheoloģiskās izpētes grupu. Publicējis 13 grāmatas un ap 800 zinātniskus un populārzinātniskus rakstus. Pētījums “Rīgas tirgi pirms 100 gadiem: Pilsētas tirgi un tirdzinieki 20. gadsimta sākuma atklātnēs un fotogrāfijās” turpina popularitāti ieguvušo viņa grāmatu sēriju, kas veltīta Rīgai pirms 100 gadiem, apkopojot 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma atklātnes.

Grāmatā apskatīti Rīgas tirgi laika posmā no 19. gadsimta vidus līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā. Tas bija mūsu pilsētas dažādo tirgu rašanās, izaugsmes un ziedu laiks, kura vainagojums bija 1930. gadā atklātais jaunais Rīgas Centrāltirgus – savā laikā viens no lielākajiem un modernākajiem visā pasaulē. Šogad tam aprit 90. gadskārta. Par Rīgas tirgiem sniegtās ziņas sadalītas četrās nodaļās. Pirmajā nodaļā stāstīts par 12 pilsētas pārtikas tirgiem, kuros bija nopērkami tikai pārtikas produkti. Grāmatas otrā nodaļa veltīta pārējiem Rīgas tirgiem. Lai būtu pilnīgāks priekšstats par tirgošanos Rīgā pirms 100 gadiem, tiek pieminētas arī divas privātpersonām piederošās tirdzniecības vietas – vecā Krievu tirgotāju sēta un Berga bazārs. Trešajā grāmatas nodaļā ar senajām fotokartītēm parādīti raksturīgi notikumi Rīgas tirgos pirms 100 gadiem. Tādas bija jaunuzcelto tirdzniecības vietu atklāšanas svinības, 1905. gada revolūcijas laika notikumu iezīmes Daugavas tirgū, nodedzinātā Daugavas tirgus krāsmatas 1917. gada rudenī, Daugavas tirgus būdu nojaukšana pēc tā slēgšanas 1930. gadā, “umurkumura” prieki Rīgas ābolu tirgū, kā arī obligāto svaru ieviešana Rīgas tirgos 19.–20. gs. mijā. Ceturtajā nodaļā mēģināts raksturot atsevišķas visiem tirgiem raksturīgās ļaužu grupas. Galvenā no tām ir pircēji un pārdevēji, kas redzami itin visos grāmatā publicētajos attēlos. Trešā ļaužu grupa ir tirgus kārtības noteikumu uzraugi. Lai sīkāk raksturotu mūžseno tirgus tipu – tirgus sievas, tām veltītas vairākas lapaspuses. Kā īpašs tirgus tips parādīts staigājošie tirgotāji. Nedaudz pieminēti arī tirgū sastopamie “negatīvie” ļaužu tipi – tās saucamie saules brāļi – klaidoņi un pilsētas pašpuikas – huligāni. Grāmatu bagātīgi ilustrē 125 melnbalti un krāsu attēli no autora privātās kolekcijas. Izdevumu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.