Kā būt konservatīvam

20. gadsimta dižākais konservatīvisma aizstāvis anglosakšu pasaulē, britu filozofs un esejists Rodžers Skrūtons (1944–2020) iepazīstina lasītājus ar tādu konservatīvismu, kas solās būt patīkams pārsteigums tiem, kuri par “konservatīvismu” ir sprieduši pēc Latvijas t.s. konservatīvo politisko spēku piedāvājuma. Skrūtona konservatīvisms nav ideoloģija vai pareizo atbilžu saraksts. Skrūtona konservatīvisms balstās izpratnē par cilvēka dabu, par to cilvēkam dārgo, kas saņemts mantojumā no iepriekšējām paaudzēm un kuru ir vērts nodot tālāk. Nošķirot derīgo no nederīgā un patieso no nepatiesā, viņš raksta gan par sociālismu, gan internacionālismu, gan multikulturālismu, gan arī nacionālismu, vides aizsardzību un pašu konservatīvismu. Īsināti citāti no grāmatas, izmantoti uz grāmatas aizmugurējā vāka:
Mēs esam radības ar noteiktām vajadzībām, un mūsu vislielākā vajadzība ir pēc mājām — vietas, kur esam aizsargāti un mīlēti. Un mēs nonākam šajās mājās nevis vieni, bet kopā ar citiem. Visi mūsu mēģinājumi panākt, lai apkārtējā vide izskatītos pareizi — to dekorējot, kārtojot un veidojot —, ir mēģinājumi pienācīgi uzņemt sevi un tos, kurus mīlam.
Iecietība nozīmē atzīt citu tiesības domāt un rīkoties veidos, kurus jūs neatbalstāt. Tas nozīmē būt gatavam aizstāvēt cilvēkus pret diskrimināciju, pat ja nicināt viņu domas un jūtas.
Mēs pagātni ne tikai pētām, mēs to arī mantojam, un mantošana uzliek gan īpašumtiesības, gan aizbildņa pienākumu. Lietas, par kurām cīnījās un par kurām mira, nedrīkst laiski izšķērdēt. Jo tās ir citu cilvēku — vēl nedzimušo — īpašums.